Apraksts
Audzēju veidošanās profilaksei un lietošanai ķīmijterapijas laikā.
Satur augus, kas stimulē organisma imunitāti aizsardzībai pret ļaundabīgām saslimšanām un augus, kas palīdz pārvarēt ķīmijterapijas radītos veselības traucējumus.
Dzīvē tā notiek, ka visbiežāk pie fitoterapeita nāk cilvēki, kas jau ir izgājuši ķīmijterapijas kursu. Šo pacientu stāvoklis ir, maigi izsakoties, kritisks, jo viņi cieš no ķīmijterapijas blakusiedarbības. Lai šiem cilvēkiem palīdzētu, viņiem pašiem jāzina, kas ar viņiem ir noticis, kādi procesi organismā notiek – kaut vai tāpēc, lai viņi izpildītu ārsta norādījumus. Tāpēc ir vajadzīgs šis skarbais stāsts.
Blakusparādības rodas vairāku iemeslu dēļ. Pats nopietnākais ir tas, ka, lietojot ķīmijterapijas līdzekļus, kopā ar audzēja šūnām iet bojā arī veselās organisma šūnas. Visvairāk cieš šūnas, kas straujāk dalās. No parastajām šūnām audzēju šūnas atšķiras ar to, ka strauji un nekontrolēti dalās, bet bioķīmiskās barošanās reakcijas, enerģijas iegūšanas veids un fermentatīvās saites ir tādas pašas kā veselām šūnām. Audzēju šūnām ir atšķirīgi izmēri un forma, bieži vien tās ir ar diviem un trim kodoliem, bet tam būtiskas nozīmes nav, jo ķīmijterapijas preparāti šīs atšķirības «neredz». Ķīmijterapijas preparāti iznīcina šūnas, kas strauji dalās, iedarbojoties uz šūnu kodolu DNS struktūru, neļaujot tām dalīties vai arī mainot DNS struktūru tā, ka jaunās šūnas, kas veidojas, daloties audzēja šūnām, nav dzīvotspējīgas.
Organismā strauji dalās ne tikai audzēja šūnas, bet arī šūnas kaulu smadzenēs – no tām veidojas asins šūnas (leikocīti, eritrocīti, trombocīti), kuņģa-zarnu trakta gļotādu šūnas, nieru, urīnvadu un citu iekšējo orgānu gļotādu šūnas, dzimumšūnas (olšūnas, spermatozoīdi), ādas virsējās kārtas un matu sīpoliņu šūnas, arī aknu un nieru šūnas. Kad šīs šūnas iet bojā, veidojas daudz dažādu traucējumu, kādus vien var iedomāties, kad sagrauta šo orgānu un sistēmu darbība. Zinot visu par ķīmijterapiju, šķiet smieklīgi, ka cilvēki baidās no plankumainā suņstobra, vai zilās kurpītes preparātiem, bet droši ļaujas ķīmijterapijai.
Uz šūnām, kas ir nobriedušas un lēni dalās, ķīmijterapijas preparāti iedarbojas vāji. No vienas puses, tas ir labi, jo necieš muskuļi, kauli, saistaudi, tomēr ir arī sliktā puse, jo audzēji, kas sastāv no augsti diferencētām šūnām, pret ķīmijterapiju ir nejutīgi. Šo bēdīgo stāvokli par labāku vērš tas, ka audzēja šūnas tomēr nav tik labi aizsargātas pret ķīmisku vielu uzbrukumu kā veselās šūnas, un iet bojā ātrāk. Zinātnieki ir atklājuši, ka audzēja šūnu gēns, kas nosaka šūnu nejutību pret ķīmisku vielu iedarbību, bieži ir ar defektiem. Šis gēns ir nosaukts par MDR (Multi Drug Resistance – angl.) gēnu. Tomēr aknu un nieru šūnas cieš pamatīgi, jo tās cenšas šo ķīmiju neitralizēt un izvadīt. Arī ķīmijpreparātus ir grūti nodozēt; ārsti nevar zināt, kāda deva būs vajadzīga, lai iznīcinātu audzēja šūnas un vismaz kādai daļai organisma veselo šūnu saglabātu dzīvotspēju. Nevar arī paredzēt, kā konkrētam pacientam noteiktā deva iedarbosies uz aknām un nierēm. Taču šī terapija ir vajadzīga, jo citas iespējas nav.
Iepriecina tas, ka pēc ķīmijterapijas notiek organisma atjaunošanās, jo veselās organisma šūnas vispār dalās tikai aptuveni 30 reizes, bet pēc tam, lai nepieļautu ģenētiskas novirzes, tiek iedarbināts šūnas iznīcināšanas mehānisms. Šo procesu sauc par apoptozi. Ķīmijterapijas rezultātā apoptoze iestājas uzreiz, taču pēc kāda laika, kad indīgās vielas ir izvadītas no organisma, beigtās šūnas vietā iestājas cilmes šūna, kas pārveidojas par orgāna šūnu, un dzīve turpinās. Tāpēc īsu laiku pēc ķīmijterapijas ir ļoti grūti, bet pēc tam stāvoklis uzlabojas.
Uzsākot ķīmijterapiju, jau pirmajā dienā novērojamas sākotnējās blakusparādības, kas izpaužas kā slikta dūša, vemšana, caureja, paaugstināta temperatūra, drudzis. Pēc 7–10 dienām sākas attālinātas blakusparādības, kas saistītas ar asinsrades pārtraukšanos, kad samazinās eritrocītu un leikocītu līmenis. Blakusparādības, kas saistītas ar imūndeficītu un ar orgānu toksisku bojājumu, sauc par vēlīnām, tās iestājas aptuveni mēnesi pēc ķīmijterapijas kursa pabeigšanas. Bieži vien stāvokļa pasliktināšanos šajā laikā saista ar šodien veikto ārstēšanu, kaut vai tā būtu kumelīšu tēja, par homeopātisko Conium nemaz nerunājot.
Ja reiz ir uzbrukusi tik nopietna slimība kā audzējs, jāsakopo visi fiziskie un garīgie spēki; lai to uzveiktu, nedrīkst panikā mētāties no viena dziednieka pie otra un zaudēt laiku. Jāiet tomēr tradicionālais ceļš – jāļaujas ķirurģiskai manipulācijai, ķīmijterapijai un staru terapijai, taču nedrīkst arī aizmirst par tautas medicīnu. Dažādu augu tējas un homeopātiskie preparāti jālieto gan pirms ķīmijterapijas, gan tās laikā, gan pēc tam. Par ārstniecības augu lietošanu ķīmijterapijas laikā un vispār par fitoterapiju pret audzējiem ir aizstāvētas daudzas disertācijas, un šis pasākums ir nolikts uz zinātniskiem pamatiem. Visi zinātnieki un praktizējošie onkologi izsaka pārliecību, ka fitoterapija ir jālieto vienlaikus ar ķirurģisku ārstēšanu, ķīmijterapiju un staru terapiju.
Profilaktiski pirms ķīmijterapijas kursa ārstniecības augus lieto, lai mazinātu blakusparādības, kas paredzamas, veicot šo terapiju; ķīmijterapijas laikā ārstniecības augus lieto, lai mazinātu saindēšanās sekas, atindētu organismu, aizsargātu veselās šūnas un audus un lai padarītu audzēja šūnas jutīgas pret ķīmijterapijas preparātiem. Ir vairākas augu grupas, kas vienlīdz labi noder visu veidu audzēju ārstēšanā. Varētu teikt, ka šie augi veido terapijas bāzi un tai pēc vajadzības var pievienot augus tādu vai citādu simptomu mazināšanai. Ir arī daži specifiski augi konkrētu audzēju ārstēšanai – par tiem stāstīšu, apskatot konkrētas orgānu un sistēmu slimības.
Bāzes fitoterapijai noderīgi augi ar imūnmodulējošām, adaptogēnām, antioksidantu un skābekļa izmantošanu uzlabojošām (hipoksiju mazinošām) īpašībām. Tos visus zinot un pazīstot, var izveidot fitoterapijas sistēmu, kas būs noderīga kā bāzes terapija jebkuras lokalizācijas un jebkura veida audzēja apkarošanai.
Pirmajā posmā jāsagatavojas operācijai vai ķīmijterapijai, vai staru terapijai. Šajā posmā galvenā vērība jāvelta imūnsistēmas sakārtošanai un organisma spēcināšanai. Ārstēšanā var būt dažādas nianses, tomēr vispārīgos vilcienos terapijai jābūt šādai:
1.Uzreiz, tikko kļuvis zināms par slimību, vajag sākt lietot zilās kurpītes 5% tinktūru pēc iepriekš apskatītās shēmas 5 mēnešus.
2.Vienlaikus ar zilās kurpītes tinktūru jālieto tēja, ko esmu nosaucis par veselības tēju «Vairogs».
Vārnkājas laksti 15,0 – imūnmodulējoša darbība, aizkavē metastāžu veidošanos;
māllēpes lapas 10,0 – stiprina nespecifisko imunitāti;
ehinacejas laksti 10,0 – imūnmodulējoša darbība, veicina fagocītu veidošanu
nātres laksti 10,0 – imūnmodulējoša darbība, aktivizē cilmes šūnas;
kosas laksti 10,0 – veicina fagocitozi, satur silīcija un cinka savienojumus;
kaķpēdiņas ziedi 10,0 – antihipoksiska darbība, aizsargā aknu šūnas;
kliņģerītes ziedi 10,0 – antihipoksiska darbība, aktivizē cilmes šūnas;
vīgriezes ziedi 10,0 – antioksidantu darbība, veicina šūnu attīrīšanu;
trejdaivu sunīša laksti 10,0 antioksidantu darbība, stimulē humorālo imunitāti;
bērza lapas, miza 10,0 – stiprina šūnu imunitāti, uzlabo nieru un aknu darbību;
asinszāles laksti 5,0 – veicina fagocitozi un asins tīrīšanu
pienenes saknes 10,0 – adaptogēns, veicina gremošanu
mārdadža lapas 10,0 – aizsargā aknas, veicina atindēšanos;
cigoriņa saknes 10,0 – aizsargā aknas, žulti dzenoša darbība.
Pagatavošana un lietošana: ņem 2 ēdamkarotes drogas, aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, ļauj ievilkties 10 minūtes, nokāš. Biezumiem uzlej 2 glāzes ūdens un vāra 10 minūtes, ūdens izvilkumu un novārījumu salej abus vienā traukā. Izdzer dienas garumā, kad gribas padzerties – neatkarīgi no ēdienreizēm. Šī tēja jālieto ķīmijterapijas laikā un mēnesi pēc tam. 72 g
