Kolagēns veic vairākas nozīmīgas funkcijas mūsu ķermenī, un tas tiek dabiski sintezēts mūsu šūnās. Tomēr, laikam ejot, organisma spēja sintezēt kolagēnu mazinās. Tas ir viens no galvenajiem novecošanas faktoriem, kuru apturēt ir praktiski neiespējami. Kontrolējot savus ikdienas paradumus, varam novērst šī procesa paātrināšanos.

Lai gan kolagēna daudzumu organismā varam palielināt ar dažādām metodēm, sākumā ir vērts apsvērt veidus, kā izvairīties no neapzinātas kolagēna bojāšanas un sintēzes mazināšanas. Daži no mūsu ikdienas ieradumiem var krasi ietekmēt kolagēna sintēzi un tā kvalitāti organismā. Apskatīsim, kuri no mūsu ikdienas ieradumiem ir vainojami pie ātrākas novecošanas un kolagēna zuduma organismā.

Ikviens no mums ir dzirdējis par cukura negatīvo ietekmi uz organismu. Tas var ne tikai izraisīt ķermeņa aptaukošanos un tādas medicīniskas problēmas kā cukura diabētu, bet arī negatīvi ietekmēt kolagēna sintēzi.

Palielinoties rafinēta cukura patēriņam, tiek ietekmēts glikācijas process. Tas ir bioķīmisks process, kad glikozes molekula asinīs pievienojas proteīniem vai taukiem. Šī procesa rezultātā veselīgs kolagēns kļūst trausls un sauss. Jo vairāk cukura patērējam, jo vairāk proteīnu, ieskaitot kolagēnu, tiek pakļauti bojājumiem. Pāreja uz diētu ar zemu cukura līmeni var palīdzēt uzturēt kolagēnu bioloģiski veselu un mazināt priekšlaicīgu novecošanu. 

Tāpat rafinēto cukuru iespējams aizstāt ar dabiskiem cukura avotiem, kuru molekulām ir zemāks potenciāls piesaistīties kolagēnam. Medus, dateles, augļi un kļavu sīrups ir lieliski cukura aizstājēji, kas satur minerālvielas un antioksidantus.

Vēl kāds ieradums, kas bojā kolagēna funkcionalitāti, ir smēķēšana. 2019. gadā veiktās aptaujas atklāja, ka Latvijā ikdienā smēķē aptuveni 25% no iedzīvotājiem. Lai gan ar katru gadu šis skaits mazinās, ievērojama daļa sabiedrības joprojām smēķē, kaitējot savai veselībai. Tabaka kaitē ne tikai plaušām, bet arī ādai, bojājot tajā esošo kolagēnu. 

Ķīmiskās vielas tabakas dūmu saturā var izraisīt neatgriezenisku kolagēna zudumu. Kad āda nonāk saskarē ar tabakas dūmiem, sašaurinās asinsvadi un tiek samazināta asins plūsma. Tā rezultātā kolagēns kļūst sauss un trausls, veidojot grumbas un veicinot neveselīgu ādas izskatu. Tāpat daži pētījumi liecina, ka kolagēna sintēze smēķētāju vidū ir lēnāka. Tas varētu būt saistīts ar ķīmiskajām vielām tabakā un to ietekmi uz bioloģiskajiem procesiem ādā.

Lai gan ir daudzi faktori, kas ietekmē kolagēna funkcionalitāti, reti kurš ir tikpat kaitīgs kā UV stari. Ilgstoša atrašanās intensīvā saules gaismā pakļauj mūsu ādu riskam absorbēt skābekļa brīvos radikāļus, kas veidojas UV staru ietekmē. 

Brīvie radikāļi ir nestabilas, neuzlādētas molekulas, kurām ir agresīva ietekme uz veselām šūnām. Tām trūkst viena elektrona, kā rezultātā tās piesaista veselo šūnu elektronus. Šis process veido ķēdes reakciju – nu arī kādreiz veselās šūnas kļūst nestabilas, un tās var turpināt veikt izmaiņas blakus esošajās molekulās.

Šīs izmaiņas var veicināt mutācijas un novest pie nevēlamiem procesiem organismā. Viens no šādiem procesiem ir kolagēna deģenerēšanās. Tā kā UV stari nokļūst līdz dermas slānim, noārdīšanās process šūnu līmenī ietekmē arī kolagēnu.

Vēl kāds paradums, no kā vajadzētu atteikties, ir regulāra alkohola lietošana. Bez tā negatīvās ietekmes uz aknām un citiem orgāniem, alkohols rada vērā ņemamu kaitējumu arī ādai. Kā iemesls tam ir alkohola spēja ievērojami dehidrēt ķermeni.

Āda ir viens no pirmajiem orgāniem, kas cieš no dehidratācijas – gandrīz viss ādas saistaudos esošais mitrums tiek izvadīts. Tiklīdz zūd mitrums, kolagēna šķiedras sāk plaisāt un piesaistīties viena pie otras, veidojot grumbas un nevienmērīgu ādas struktūru.

Ikvienam ir zināms, ka stress nelabvēlīgi ietekmē pašsajūtu un veselību. Tas veicina svara izmaiņas, iekaisumu un vājina imūnsistēmu. Savukārt hroniska stresa iedarbība ir vēl plašāka. Tas var mazināt kolagēna kvalitāti, paātrinot novecošanas procesu.

Jāatceras, ka stress izpaužas dažādos veidos. Pat ja jums nav emocionāla stresa, tā klātbūtni organismā var izraisīt arī slikts miegs un nepilnvērtīga diēta. Pietiekams daudzums naktsmiera veicina organisma reģenerēšanās procesus, tai skaitā kolagēna sintēzi. Savukārt veselīga diēta veicina bioloģisko procesu aktivitāti, palēninot novecošanu.

Ikdienā samazinot šos kaitīgos ieradumus, tiek uzlabota vispārējā veselība un pašsajūta. Tādējādi netiek kavēta kolagēna sintēze, palēninot novecošanas procesu. Bet tas nav viss, ko varat darīt, lai iespējami ilgāk justos un izskatītos jauneklīgi.

Ievērojot dažus veselīga dzīvesveida principus, varat ne tikai uzturēt veselīgu kolagēna sintēzi un dzīvotspēju, bet arī stimulēt tā dabisko rašanos. Zinot pāris vienkāršas lietas un ievērojot attiecīgus principus uzturā, organismam var nodrošināt papildu uzturvielas proteīnu ražošanai.

Kolagēna sintēzei ir nepieciešamas aminoskābes jeb barības vielas, kuras var uzņemt, patērējot tādus ar olbaltumvielām bagātus ēdienus kā liellopa vai vistas gaļu, zivis, pupiņas, olas un piena produktus.

Papildus šim procesam ir nepieciešami arī tādi antioksidanti kā C un E vitamīns, kā arī beta-karotīns. Svarīga loma ir arī B vitamīnam un tādām minerālvielām kā magnijam un cinkam. Lai papildinātu uzturu ar šīm būtiskajām uzturvielām, ieteicams lietot tādas dabas veltes kā burkāni, spināti, paprika, zaļie zirnīši, brokoļi, zemenes, tomāti, apelsīni, rieksti un avokado.

Tomēr, ķermenim novecojot, daļa no šīm barības vielām vairs netiek absorbēta. Arī sintēzes efektivitāte samazinās. Līdz ar veselīgu, olbaltumvielām, vitamīniem un minerālvielām bagātu uzturu, var lietot arī kolagēnu saturošus ēdienus vai tādus kolagēna uztura bagātinātājus kā Kolagēns™. Uztura papildināšana ar kolagēnu var veicināt dažādus bioloģiskus procesus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti.